Mani priekšlikumi Skola2030

https://www.skola2030.lv/apspriesana

Iesniedzu šādus priekšlikumus (sk.zemāk). Noteikti iesniegšu vēl citus, bet vēlāk. Dokumentu pakete tur ir diezgan apjomīga un teksts ne vienmēr konkrēts.

Sadaļā tikumi papildināt ar vērtību – vide. Jo vērtība “daba” attiecas tikai uz vidi ārpus apdzīvotas vietas, taču ir svarīga arī vide mājās, apģērbs, ēdiens, elektromagnētiskā vide (starojumi no elektroierīcēm) u.t.t.. Tikumus papildināt ar “taupība – vērīga attieksme pret dabas un finanšu resursiem un izpratne par to, ka pārlieku izšķērdība noved pie priekšlaicīga resursu trūkuma kā arī dabas piesārņojuma”.

1.6.1. Mācīšanās iedziļinoties
Teikumu “Mācīšanās iedziļinoties pieejas īstenošanai skolā ir izveidota atbilstoša mācību vide –” papildināt ar šādu vides aprakstu: “nodrošina skolēnu atbilstoši tā interesēm ar iespēju iepazīties ar darbarīkiem, darba iekārtām, mūzikas instrumentiem un tml. kā arī tos lietot un lietošanas prasmes attīstīt individuālā darbā savā personīgajā mācību vietā/stūrītī.

Rindkopā “Lai mācību procesā skolēnam dotu iespēju iedziļināties, skolu darbā nepieciešams mainīt uzsvarus:” attiecīgos teikumus (sakrīt pirmie vārdi) iesaku izteikt šādi:
– no gatavu zināšanu nodošanas un atprasīšanas uz zināšanu iegūšanu atbilstoši situācijai izmantojot informācijas avotus (drukātas enciklopēdijas, vārdnīcas un grāmatas un elektroniskās datubāzes, audioerakstus, foto, video un cita veida datus) un iegūto zināšanu tulītēju analīzi un praktisku pielietošanu reālai dzīvei atbilstoša rezultāta sasniegšanai.
– no frontāla procesa uz individuālu darbu ar katru skolēnu, kā arī veicināt skolēnu mācību darba grupu veidošanos.
– no primāri summatīvās vērtēšanas uz līdzdalības mācību procesā vērtēšanu un intereses vērtēšanu uz attiecīgo priekšmetu vai moduli.

Rindkopu
“Skolēna mācīšanās rezultāts ir patiesa izpratne un lietpratība tad, ja skolotājs:”
papildināt ar šādu punktu:
– izzina un novērtē skolēna intereses un vajadzības un attiecīgi pielāgo mācību saturu, procesu un vidi.
– izzina skolēna ģimenes apstākļus, vidi, ģimenes locekļu nodarbošanos, intereses, reliģisko piederību un cenšas pielāgot mācību saturu, lai skolēns tiktu integrēts ģimenes dzīvē.
– cenšas paplašināt skolēna interešu loku, sniedzot viņam informāciju (video, foto, stāsti, ekskursijas) par pēc iespējas vairāk dzīves jomām.
– mācās pats, paralēli darbam skolā strādājot attiecīgam mācību priekšmetam atbilstošā profesijā.

3.4. Skolēnu sasniegumu vērtēšana pamatizglītībā
Lieliska ir ideja par summatīvās vērtēšanas daļēju aizstāšanu ar formatīvo. Mans redzējums par formatīvo vērtēšanu ir šāds: vērtēt vēlams vienīgi skolnieka līdzdalības pakāpi mācību stundā, tas ir, vai skolnieks pilda dotos uzdevumus vai nē, vai izrāda pašiniciatīvu informācijas meklēšanā, vai skolēnam rodas idejas un jautājumi saistībā ar mācību vielu, vai skolēns izvēlas darboties ar attiecīgo mācību saturu arī ārpus stundām. Bez līdzdalības tiek vērtētas arī skolnieka intereses un attiecīgi tiek plānots mācību darbs. Diagnosticējošo vērtēšanu es neatbalstu. Uzskatu, ka labs pedagogs var neformāli bez īpašas diagnosticēšanas redzēt, kas notiek ar bērnu.

4. IZGLĪTĪBAS SATURA PLĀNOŠANAS PRINCIPI VIDĒJĀ IZGLĪTĪBĀ
Man ir ne visai saprotama iecere likt skolēnam izvēlēties priekšmetu apgūšanu pamatlīmenī, optimālajā un augstākajā līmenī. Ja skolēnam vidējās izglītības laikā mainās intereses, vai, kā tas visbiežāk notiek, pēc augstskolas pirmā kursa, tad nevajadzētu radīt situāciju, ka skolēns ir apguvis pamatlīmenī kādu priekšmetu, kas ir nepieciešams augstākajā līmenī, lai varētu iestāties citā, ar jaunu interesi saistītā augstskolas fakultātē. Vērtīgāk būtu visus priekšmetus pasniegt vienā līmenī, skolēnam atļaujot izvēlēties, kurš priekšmets ir galvenais, bet kuri ir tam pakārtoti. Šada pieeja gan prasītu ciešu sadarbību starp skolotājiem, kā arī krietni lielāku nodrošinājumu ar mācību līzekļiem (mācību grāmatām, piemēram, angļu valoda matemātikas profilkursam).

4.2. Individualizētas skolēna programmas nosacījumi vidējā
izglītībā
Iecere, ka “Skolēns 10. klasē izvēlas, kurus priekšmetus apgūs tikai pamatlīmenī, bet kurus – optimālajā vai augstākajā līmenī, ievērojot šādus nosacījumus.” ir laba, bet vērtīgāka būtu šāda iecere: “Skolēns 10.klasē izvēlas, kuri priekšmeti ir vadošie (augstākajā līmenī) un kuri ir pakārtoti vadošo priekšmetu mācību saturam (pamat un optimālajā līmenī). Ievērojot skolēna izvēli pakārtoto priekšmetu skolotāji izvēlas tādus mācību materiālus un uzdevumus, kas veicina vadošo priekšmetu satura apgūšanu. Piemēram, ja vadošais ir angļu valoda, bet matemātika nav vadošais, tad matemātikā tiek doti uzdevumi angļu valodā. Otrādi, ja matemātika ir vadošais, bet angļu valoda ir pakārtots, tad angļu valodas stundās tiek doti ar matemātiku saistītie teksti.

Ceru, ka izmaiņas izglītības sistēmā sāks notikt ātrak par 2030.gadu.

About Pavels Melnis

Independent ecology activist, family farmer, gardener and forestkeeper. Musician: violin, guitar, singing. Hobbies: traveling by bicycle, learning to play different music instruments - accordion, piano, recorder flute, harmonica, drums; languages, theology, prehistory, logbuilding, repairing and recycling. Religious. Ecological. Love all things ethnic and traditional.
This entry was posted in Technocracy and tagged , , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s